Korķa pielietošana

Korķis kā ražošanas izejviela ir pazīstams kopš aizvēsturiskiem laikiem. Aptuveni 3000 gadus p.m.ē. to izmantoja Ķīnā, Ēģiptē, Persijā un Babilonijā kā materiālu pludiņu un makšķerēšanas ekipējuma ražošanai. Faraonu kapā tika atrasti līdz mūsu laikiem ļoti labi saglabāti korķa fragmenti, kas nodrošināja mūmijai termisko stabilitāti. Senajā Romā 4. gadsimtā p.m.ē. no tā izgatavoja bojas ūdenstilpņu marķēšanai, vīna un olīvas mucu spundes, sieviešu apavus, kā arī jumta segumus.

Taču antīkas pasaule visaugstāk cienīja to par tā hermetiķa īpašībām. Par to, ka korķa necaurlaidība bija itin ideāla, liecina arheoloģiskie izrakumi. Pagājušajā gadsimtā Efezā atrastā ar korķi aizbāzta neskartā amfora no 1. gadsimta p.m.ē. gulēja vairāk nekā 20 gadsimtus un joprojām tajā atradās vīns. Arī Vezuva izvirduma iznīcināto Pompeju drupās arheoloģi izraka aizkorķētas vīna pilnas amforas. Minētie piemēri pierāda šī materiāla neticamo izturību, neskatoties uz dažādiem faktoriem: augsnē esoši mikroorganismi, jūras ūdens utt.

Mūsdienās korķa izolācijas un blīvēšanas īpašības lielākā mērā tika pārbaudītas vīna nozarē, kurā izmanto vairāk kā 80% no pasaules ražošanas apjomiem un izvēlas korķa vērtīgākos veidus. Atlikušos 20% no korķa tirgus patērē sekojošās nozares: būvniecība, makšķerēšana, sports, kancelejas preces un mājas preces, peldošais ūdens aprīkojums, zvejniecība, ūdens transports (ūdenstilpņu apzīmēšana un ūdens trašu signalizēšana), glābšana uz ūdens, automobiļu rūpniecība, ieroči, aviācija un planēšana, mūzikas instrumentu ražošana, apavi, mēbeles utt.