Ko nozīmē, ka materiāls „elpo“? Noskaidrojam

 

Apzīmējums, ka “materiāls elpo”, regulāri parādās apģērbu, gultasveļas, apavu vai interjera elementu aprakstos. To dzirdam gan no pārdevējiem, gan ražotājiem, kuri norāda, ka konkrētais produkts nodrošinās lielāku lietošanas komfortu. Taču ko patiesībā nozīmē tas, ka materiāls “elpo”? Vai runa ir par gaisa caurlaidību? Vai varbūt par mitruma novadīšanu? Un kā var zināt, ka materiālam tiešām piemīt šādas īpašības?

Šajā rakstā skaidrojam, kas slēpjas aiz šī populārā apzīmējuma. Aplūkojam, kādas materiālu fiziskās un tehnoloģiskās īpašības ietekmē to “elpojamību” un kāpēc tas ir svarīgi mūsu komfortam.

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. Ko nozīmē, ka materiāls “elpo”?
3. Elpojoši materiāli – kādi tie ir?
4. Kāpēc materiālu “elpošana” ir svarīga?
5. Materiāli, kas “elpo” – piemēru pārskats
6. Kopsavilkums
7. BUJ

 

Ko nozīmē, ka materiāls “elpo”?

Jēdziena izcelsme un ikdienas izpratne

Formulējums “materiāls elpo” ir stingri iesakņojies ar interjera apdari un būvniecību saistītajā valodā. To sastopam apmetumu, krāsu, špaktelējumu, kā arī dabīgo materiālu, piemēram, koka, dabīgā korķa vai māla aprakstos. Ikdienas izpratnē šis apzīmējums liecina, ka materiāls ir “veselīgāks”, cilvēkam draudzīgāks, “dabīgs” un ka tas sadarbojas ar vidi, nevis to noslēdz.

Patērētāji bieži saista “elpojamību” ar telpas mikroklimata komfortu – piemēram, ar gaisa svaigumu, mitrumu, kas nekondensējas uz sienām, un labāku pašsajūtu ikdienas telpu lietošanā.

Vai materiāli patiešām “elpo”? – tehniskā valoda pret metaforu

Burtiskā nozīmē, protams, neviens būvniecības vai apdares materiāls “neelpo”. Tajā nenotiek bioloģiski procesi vai gāzu apmaiņa. Šis apzīmējums ir vienkāršots izteiciens, kas tehniskajā valodā visbiežāk attiecas uz tvaika caurlaidību – proti, materiāla spēju laist cauri ūdens tvaiku caur savu struktūru.

Tā ir būtiska īpašība no būvniecības un veselīga mikroklimata viedokļa. Tvaiku caurlaidīgi materiāli ļauj “atdot” lieko mitrumu no sienām vai pamatnes, pasargājot ēkas konstrukciju no samirkšanas, bet lietotājus – no pelējuma, sēnīšu veidošanās un “smaga gaisa” sajūtas. Tāpēc tehniskajā nozīmē “elpojamība” nav tukšs sauklis, bet reāla fiziska īpašība, ko var izmērīt un salīdzināt.

 

Elpojoši materiāli – kādi tie ir?

Apzīmējums “elpojošs materiāls” interjera apdares kontekstā attiecas uz konkrētām fiziskām īpašībām, kas ļauj materiālam sadarboties ar apkārtējo vidi. Runa ir par spēju laist cauri ūdens tvaiku, uzņemt un atdot mitrumu, kā arī par mikroskopisku struktūru, kas nodrošina gaisa un mitruma apmaiņu starp virsmu un vidi.

Galvenās fiziskās īpašības

1. Tvaika caurlaidība
   Tā ir pamatīpašība, ko piedēvē “elpojošiem” materiāliem. Tā nozīmē spēju laist cauri ūdens tvaiku bez kondensācijas materiāla struktūrā.

2. Higroskopiskums
   Tas ir spējas uzņemt mitrumu no apkārtējās vides un to atdot, kad mitruma līmenis samazinās. Šī īpašība ir īpaši augstu novērtēta dabīgajos materiālos.

3. Mikroperforācija
   Dažos mūsdienīgos risinājumos – piemēram, sienu paneļos vai apšuvumos – elpojamība tiek panākta ar mikroperforācijas palīdzību, proti, ar mikroskopiskiem atvērumiem materiāla struktūrā.

Materiāla struktūras nozīme: poras, kapilāri, šķiedras

Tas, vai materiāls ir tvaiku caurlaidīgs vai higroskopisks, lielā mērā ir atkarīgs no tā mikrostruktūras:

• Poras – atvērtas poras ļauj ūdens tvaikam migrēt, neradot kondensāciju. To lielums, izvietojums un daudzums ietekmē difūzijas efektivitāti.

• Šķiedras – kompozītmateriālos vai koksnes materiālos šķiedru (piemēram, celulozes) klātbūtne palielina spēju uzņemt un atdot mitrumu, stabilizējot mikroklimatu.

Galu galā tieši šīs īpašības – apvienojumā ar atbilstošu biezumu, ķīmisko sastāvu un uzklāšanas tehnoloģiju – nosaka, vai materiāls patiesi “elpo” un cik lielā mērā tas atbalsta dabisku gaisa un mitruma cirkulāciju dzīvojamā telpā.

 

Kāpēc materiālu “elpošana” ir svarīga?

Interjera apdares pasaulē arvien biežāk runā par apzinātu telpu projektēšanu — ne tikai estētisku, bet arī veselīgu un ilgtspējīgu. Viens no šādas pieejas balstiem ir materiālu izvēle, kas ļauj sienām un virsmām “elpot”. Lai gan daudziem tas var skanēt kā mārketinga frāze, praksē tam ir ļoti konkrētas sekas — gan ikdienas komfortam, gan ēkas ilgtermiņa stāvoklim.

Ietekme uz telpu mikroklimatu

Apdares materiāli ar augstu tvaika caurlaidību un spēju regulēt mitrumu būtiski ietekmē gaisa kvalitāti telpās. Tie ļauj sienām “strādāt” — tas ir, uzņemt lieko ūdens tvaiku, kad mitruma līmenis telpā paaugstinās (piemēram, gatavošanas vai mazgāšanās laikā), un atdot to atpakaļ, kad gaiss kļūst pārāk sauss.

Tādējādi telpā saglabājas stabils relatīvā mitruma līmenis, kas tieši ietekmē iemītnieku komfortu. Elpojoši materiāli palīdz arī novērst ūdens tvaika kondensāciju uz aukstām virsmām, mazinot smagnēja gaisa sajūtu un veicinot veselīgu mikroklimatu — īpaši guļamistabās un telpās ar ierobežotu ventilāciju.

Noturība pret mitrumu, sēnītēm un pelējumu

Materiāli, kas neļauj mitrumam brīvi izkļūt, var darboties kā hermētiska barjera — ieslēdzot mitrumu sienu iekšpusē vai zem apdares slāņa. Tas savukārt noved pie ilgstoša samirkuma, veicina pelējuma un sēnīšu attīstību, kā arī paātrina būvmateriālu degradāciju.

“Elpojošas” apdares šo risku būtiski samazina. Pateicoties savai struktūrai un sorbcijas īpašībām, tās darbojas kā dabisks regulators, kas veicina ātrāku mitruma novadīšanu un kavē mikrobioloģisko bojāšanos.

 

Materiāli, kas “elpo” – piemēru pārskats

Apdares materiālu izvēle ietekmē ne tikai interjera izskatu, bet arī tā lietošanas kvalitāti ilgtermiņā. Cilvēkiem, kuri dod priekšroku veselīgiem, dabīgiem un ilgmūžīgiem risinājumiem, “elpojoši” materiāli ir būtiska apzinātas būvniecības un telpu iekārtošanas filozofijas sastāvdaļa. Zemāk aplūkojam divus izcilus piemērus — gan tradicionālu, gan joprojām bieži nenovērtētu.

Koks: klasisks dabīgs būvmateriāls

Koks ir arhetipisks “elpojošs” materiāls — gadsimtiem izmantots būvniecībā un interjera apdarē. Tā mikroporainā struktūra un šķiedrainais sastāvs padara to dabiski higroskopisku — tas spēj uzņemt lieko mitrumu no apkārtējās vides un atdot to, kad gaiss kļūst sauss. Tādējādi koks darbojas kā dabisks mikroklimata regulators.

Pareizi žāvēts un aizsargāts koks saglabā šo spēju daudzus gadus. Turklāt tam raksturīga zema difūzijas pretestība, kas nozīmē, ka tas neveido “hermētisku kārbu” interjerā, bet ļauj mitrumam apmainīties starp dzīvojamo telpu un sienas konstrukciju. Tas palīdz novērst ūdens tvaika kondensāciju un pelējuma veidošanos.

Koks ir arī silts pieskārienam, akustiski aktīvs un vizuāli laikmetīgs materiāls — tas padara to ne tikai praktisku, bet arī par greznu izvēli prasīgiem investoriem.

Dabīgais korķis: nepelnīti novērtēts mitruma līdzsvara meistars

Dabīgais korķis, lai gan visbiežāk asociēts ar pudeļu aizbāžņiem, arvien vairāk tiek novērtēts kā sienu un grīdu apdares materiāls. Tā šūnveida struktūra — līdzīga medus šūnām — padara to īpaši vieglu un elastīgu. Pateicoties tam, tas lieliski regulē mitrumu telpā, vienlaikus saglabājot noturību pret tā pārpalikumu.

Tieši mikroperforācija un tvaika caurlaidība ļauj dabīgajam korķim “elpot”, nezaudējot izolācijas īpašības. Tas neuzsūc ūdeni pastāvīgi, nepelē un vienlaikus veicina stabilu mikroklimatu — īpaši svarīgu guļamistabās, bērnu istabās un pasīvajās mājās.

Papildu dabīgā korķa priekšrocība ir tā dabiskā izcelsme un bioloģiskā noārdāmība, kas lieliski iekļaujas pieaugošajā ekoloģiskajā tendencē. Estētiski korķis piedāvā plašas dizaina iespējas — no rustikālām virsmām līdz moderniem, minimālistiskiem paneļiem.

 

Kopsavilkums

Lai gan apzīmējums “materiāls elpo” var izklausīties kā mārketinga retorika, apdares materiālu pasaulē tam ir ļoti konkrēta tehniska un praktiska nozīme. Tas attiecas uz tādām īpašībām kā tvaika caurlaidība, higroskopiskums vai mikroperforācija — proti, materiāla spēju sadarboties ar vidi mitruma un gaisa apmaiņas ziņā.

Šādu materiālu izmantošana uzlabo ne tikai lietotāju komfortu, bet arī pašas ēkas ilgmūžību — pasargājot to no mitruma, pelējuma un bioloģiskiem bojājumiem.

 

BUJ

1. Vai “elpojošs” materiāls vienmēr nozīmē, ka tas ir ekoloģisks?

Ne vienmēr, lai gan bieži šie jēdzieni pārklājas. Dabīgie materiāli, piemēram, koks, dabīgais korķis vai māls, parasti apvieno elpojamību ar zemu ietekmi uz vidi. Tomēr arī daži mūsdienīgi sintētiski produkti var būt tvaiku caurlaidīgi, pat ja tie nav bioloģiski noārdāmi.

2. Vai sienas no “elpojošiem” materiāliem nav mazāk izturīgas?

Tas ir mīts. Pareiza tvaika caurlaidība nenozīmē vājāku konstrukciju. Gluži pretēji — elpojoši materiāli palīdz izvairīties no samirkšanas un līdz ar to no mehāniskas un bioloģiskas sienu degradācijas. Izturība ir atkarīga no izpildījuma kvalitātes un pareizi izvēlētiem slāņu risinājumiem.