Mīts par korķi ir pārdzīvojis gadu desmitus. Un joprojām maldina cilvēkus.

Pasaule, kurā ekoloģijas jautājumi arvien biežāk ietekmē pircēju izvēles, joprojām ir pilna ar vienkāršojumiem un mītiem, kas – lai gan nepatiesi – spēj pastāvēt sabiedrības apziņā gadu desmitiem. Viens no tiem ir uzskats, ka dabīgais korķis ir materiāls, kura iegūšanai nepieciešama koku izciršana un ka tā izmantošana kaitē videi. Daudziem cilvēkiem korķis = koksne, bet koksne = koku ciršana. No pirmā acu uzmetiena tas šķiet loģiski, taču patiesībā tas ir pilnīgi nepareizs vispārinājums.

Šajā rakstā mēs aplūkosim vienu no visnoturīgākajiem mītiem par korķi. Ir laiks izkliedēt nepareizu priekšstatu, kas nepamatoti aizēno vienu no ilgtspējīgākajiem dabīgajiem materiāliem, ko pazīst cilvēce.

 

Satura rādītājs

1. Ievads
2. Lielākais mīts par korķi
3. Patiesība: Korķis nav koksne – tā ir atjaunojama miza
4. Kāpēc vairāk korķa = vairāk koku?
5. Kopsavilkums
6. Biežāk uzdotie jautājumi

 

Lielākais mīts par korķi

Daudzi cilvēki joprojām tic, ka korķi iegūst, nocērtot kokus, un ka tā ražošana izraisa vides degradāciju.

Patiesība ir šāda: neviens koks netiek nocirsts, lai iegūtu korķi. Korķi iegūst nevis no koksnes, bet gan no korķozola mizas – pilnībā atjaunojamā un kokam nekaitīgā veidā. Tomēr mīts par „koku nogalināšanu korķa dēļ” joprojām pastāv, aizēnojot šī materiāla patiesās ekoloģiskās priekšrocības.

Kāpēc šis mīts ir tik izplatīts?

Mīta pamatā ir vienkāršojums – daudzi cilvēki neatšķir koku mizu no koksnes. Ikdienas domāšanā korķis, ja reiz tas ir „ciets un dabīgs”, noteikti nāk no koka iekšpuses – tātad no nocirsta stumbra.

Svarīgu lomu mīta izplatībā spēlēja arī sintētisko vīna korķu ražotāji, kuri gadiem ilgi to uzturēja, apgalvojot, ka alternatīvas – piemēram, plastmasas vai metāla aizdares – esot videi draudzīgākas. Šī dezinformācija, bieži balstīta uz emocijām un lozungiem par „koku glābšanu”, izrādījās ļoti iedarbīga – īpaši tur, kur trūka piekļuves uzticamai informācijai.

Patiesība: Korķis nav koksne – tā ir atjaunojama miza

Pretēji izplatītajam uzskatam, dabīgais korķis netiek iegūts, nocērtot kokus, bet gan no to ārējās aizsargkārtas – mizas. Šai mizai ir pārsteidzošas īpašības: to var novākt bez kaitējuma kokam, turklāt tā pilnībā atjaunojas, ļaujot veikt atkārtotu novākšanu viena koka mūža laikā. Tas padara korķi par vienu no videi draudzīgākajiem dabīgajiem materiāliem, ko pazīst cilvēks.

Kas īsti ir korķozols (Quercus suber)?

Korķozols ir īpaša koku suga, kas sastopama gandrīz tikai Vidusjūras reģionā – galvenokārt Portugālē (kur tiek ražoti vairāk nekā 50% no pasaules korķa), kā arī Spānijā, Alžīrijā, Marokā, Tunisijā, Dienvidfrancijā un Itālijā. Koks aug lēni, bet var sasniegt pat 200–300 gadu vecumu.

Korķozola galvenā īpašība ir tā biezā, elastīgā un porainā miza, kas pasargā koku no sausuma un uguns – tas ir būtiski karstā klimatā. Tieši šī miza, nevis koksne, ir dabīgā korķa izejmateriāls. Turklāt korķozoli ir ļoti izturīgi koki, lieliski pielāgoti izaicinošiem augsnes un klimata apstākļiem.

Kā notiek korķa ievākšana? „Skūšana”, nevis zāģēšana

Korķa ievākšana ir unikāls process pasaulē, kas prasa īpašas prasmes un precizitāti. Netiek izmantoti zāģi vai smagā tehnika. Miza tiek rūpīgi noņemta ar rokām, izmantojot īpašus cirvjus, procesā, kas atgādina skūšanu – tādēļ bieži tiek lietots termins „koka skūšana”.

Korķa novākšana notiek nesabojājot koku. Slānis zem mizas – tā sauktais kambijs – paliek neskarts, ļaujot kokam sākt atjaunošanās procesu. Pirmo ražu iespējams ievākt tikai aptuveni koka 25. dzīves gadā, bet nākamās seko ik pēc 9–12 gadiem, atkarībā no klimata apstākļiem un vietējām tradīcijām.

Šis rituāls nav tikai videi draudzīgs – tas ir arī svarīgs kultūras mantojums. Portugālē korķa novācēja (tirador) profesija tiek nodota no paaudzes uz paaudzi un tiek ļoti cienīta.

Cik reizes viens koks var dot korķi sava mūža laikā?

Savā ilgajā mūžā korķozolu var „skūt” pat 15 līdz 20 reizes, un katrs novākšanas cikls nodrošina vairākus kilogramus izejmateriāla. Tas nozīmē, ka viens koks var sniegt vairākus simtus kilogramu dabīgā korķa – bez nociršanas, bez dzīvotņu iznīcināšanas un bez bioloģiskās daudzveidības zuduma.

No ekoloģijas viedokļa tas ir fenomens: mums ir darīšana ar atjaunojamu, bioloģiski noārdāmu materiālu, kas tiek iegūts lokāli, bez smagās rūpniecības un bez piesārņojuma. Un tas viss – pateicoties dabiski attīstītam mizas atjaunošanās mehānismam, kas veidojies miljonu gadu evolūcijas gaitā.

Vairāk korķa = vairāk koku

Viens no pārsteidzošākajiem un reizē iedvesmojošākajiem faktiem par korķi ir tas, ka jo lielāks pieprasījums pēc korķa, jo vairāk korķozolu tiek stādīts pasaulē. Atšķirībā no citiem dabas resursiem, kur pieprasījums noved pie izciršanas, korķa gadījumā tirgus pieaugums nozīmē korķa mežu aizsardzību un attīstību – vērtīgu Vidusjūras ekosistēmu saglabāšanu.

Pieprasījums veicina jaunu korķozolu stādīšanu

Korķa meži nav savvaļas, pašregulējošas teritorijas. Lielākoties tie ir tradicionāli pārvaldīti agroekosistēmu kompleksi, kas pastāv jau gadsimtiem ilgi pateicoties regulārai izmantošanai – galvenokārt korķa iegūšanai. Zemes īpašniekiem korķis ir galvenais ienākumu avots, un tā cena un tirgus stabilitāte nosaka, vai viņi ieguldīs mežu uzturēšanā un atjaunošanā.

Kad samazinās pieprasījums pēc dabīgā korķa, pieaug risks, ka šie meži tiks pamesti vai pārveidoti par ienesīgākām, taču mazāk ilgtspējīgām izmantošanas formām – piemēram, lauksaimniecības monokultūrām vai ganībām. Kad pieprasījums pieaug – kļūst izdevīgi stādīt jaunus kokus un rūpēties par vecajiem. Tādējādi patērētāji, kuri izvēlas produktus no dabīgā korķa (piemēram, nevis plastmasas vai metāla aizdares), tieši atbalsta korķa mežu attīstību.

Korķa meži kā bioloģiskās daudzveidības bastioni un CO₂ piesaistītāji

Korķa meži, ko Portugālē dēvē par montado, bet Spānijā par dehesa, ir vieni no vērtīgākajiem dabas ekosistēmu kompleksiem Eiropā un Ziemeļāfrikā. Tajos mīt simtiem augu, putnu, kukaiņu un zīdītāju sugu, tostarp apdraudētās – kā Ibērijas lūsis vai impērijas ērglis. To mozaīkveida struktūra – ar kokiem, krūmiem, pļavām un ganību platībām – veicina bioloģisko daudzveidību mērogā, kādu grūti panākt citos zemes apsaimniekošanas veidos.

Papildus dabas vērtībām, korķa mežiem ir arī nozīmīga loma kā dabiskiem oglekļa dioksīda absorbētājiem. Korķozoliem ir unikāla spēja uzkrāt CO₂ – un pats svarīgākais, kora regulāra novākšana palielina to oglekļa piesaistes potenciālu. Pētījumi rāda, ka regulāri „noskūtie” koki piesaista vairāk oglekļa nekā tie, kas netiek izmantoti.

Tāpēc šo mežu aizsardzība nav tikai estētisks vai vietējās ekonomikas jautājums – tā ir konkrēta un efektīva rīcība klimata pārmaiņu ierobežošanā.

Kopsavilkums

Mīts, ka korķis = koku izciršana, ir viens no noturīgākajiem un vienlaikus kaitīgākajiem pārpratumiem vides diskusijās. Lai gan patiesībā korķis tiek iegūts no atjaunojamas korķozola mizas bez koku nociršanas, daudzi cilvēki joprojām to uzskata par izsmeļamu resursu.

Taču patiesība ir pavisam cita: korķa ražošana ne tikai nekaitē dabai – tā to atbalsta. Turklāt tas ir dabīgs, atjaunojams, bioloģiski noārdāms un ārkārtīgi izturīgs materiāls – tā dzīves cikls pārspēj daudzas sintētiskās alternatīvas, kuras bieži vien tikai šķietami ir „ekoloģiskākas”.

BUJ – Biežāk uzdotie jautājumi par dabīgo korķi

1. Vai korķis ir ekoloģisks?

Jā, noteikti. Korķis ir bioloģiski noārdāms, atjaunojams, un tā ražošanai ir zems oglekļa pēdas nospiedums. Turklāt tas veicina korķa mežu saglabāšanu, kas absorbē CO₂ un kalpo par mājvietu tūkstošiem sugu.

2. Vai plastmasas vai metāla alternatīvas ir videi draudzīgākas?

Pārsvarā nē. Sintētisko aizdares materiālu ražošana saistīta ar augstāku oglekļa emisiju, mikroplastmasas izplatību un sarežģītāku pārstrādi. Gandrīz visās vides kategorijās korķis ir pārāks.

3. Kur aug korķozoli?

Pārsvarā Vidusjūras reģionā: Portugālē, Spānijā, Alžīrijā, Marokā un Tunisijā. Portugāle ir lielākais korķa ražotājs pasaulē.

4. Vai ir vērts izvēlēties produktus no dabīgā korķa?

Pilnīgi noteikti. Atbalstot korķa nozari, tu atbalsti arī korķa mežu saglabāšanu, vietējās kopienas un zemas emisijas risinājumus. Tas ir lielisks piemērs tam, kā gudra izvēle var palīdzēt planētai.