Grīdas lakošana – efektīva aizsardzība vai lieki izdevumi?

Lakots grīdas pārklājums – dažiem tas ir pašsaprotams apdares posms, citiem lieks izdevums un papildu darbs. Pietiek ieskatīties interneta forumos, lai atrastu simtiem diskusiju, kas sākas ar jautājumu: „Lakot vai nelakot?”.

Ap šo tēmu izveidojies daudz viedokļu, mītu un “zelta padomu”, kuri bieži vien maz sakrīt ar realitāti. Šajā rakstā aplūkosim faktus – ko laka patiesībā dod, kad tā ir tiešām nepieciešama un kad var iztikt bez tās.

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. Kāpēc vispār rodas jautājums par lakas nozīmi?
3. Ko laka patiesībā dara?
4. Kad laka ir īpaši nepieciešama?
5. Kopsavilkums
6. Biežāk uzdotie jautājumi

 

Kāpēc vispār rodas jautājums par lakas nozīmi?

Grīdas lakošanas tēma atkārtojas kā bumerangs, jo ap to ir daudz pretrunīgu viedokļu. Daļa cilvēku ir pārliecināti, ka tā ir absolūta nepieciešamība – “citādi grīda ātri sabojāsies”. Citi uzskata, ka tas ir lieks izdevums un viss “lakotais pienākums” ir vien ražotāju mārketinga triks.

Populāri viedokļi un mīti

Visbiežāk atkārtotie apgalvojumi ir:

• „Laka tāpat nodilst pēc dažiem mēnešiem”

• „Tā ir tikai spīdīga kārta, bez jebkādas aizsardzības”

• „Labāk ik pa laikam pārklāt ar eļļu, jo laka nekādu labumu nedod”

• „Agrāk taču neviens nelakoja un grīdas bija labas”

Šādi apgalvojumi var izklausīties pārliecinoši – īpaši, ja tos atkārto paziņas vai kāds forumā stāsta savu “pieredzi”. Problēma ir tā, ka bieži trūkst konteksta: grīdas veida, lietošanas intensitātes vai pašas lakas kvalitātes.

No kurienes rodas šie priekšstati?

Nepareizas informācijas avoti parasti ir divi:

1. Internets – forumi un diskusiju grupas ir pilnas ar no konteksta izrautiem padomiem un stāstiem no laikiem, kad tika izmantoti pavisam citi produkti.

2. Sarunas ar paziņām – tās bieži balstās uz atsevišķiem gadījumiem, kas ne vienmēr atspoguļo mūsdienu tehnoloģijas.

Papildus tam ir arī dabiska vēlme ietaupīt laiku un izmaksas, tādēļ viegli pieņemt versiju, kas attaisno lakošanas izlaišanu.

Kāpēc vērts pārbaudīt šos apgalvojumus?

Jo laka, pretēji populārajiem uzskatiem, nav tikai dekorācija. Tā ir aizsargslānis, kas pagarina grīdas kalpošanas laiku pat par vairākiem gadiem. Tāpēc lēmumu ir vērts balstīt uz uzticamu informāciju, nevis mītiem – īpaši, ja vēlamies, lai remonta efekts priecē acis ilgu laiku.

 

Ko laka patiesībā dara?

Grīdas laka nav tikai “spīdīgs pārklājums”. Tā ir aizsargslānis ar ļoti konkrētiem uzdevumiem – gan praktiskiem, gan estētiskiem.

Darbības mehānisms – aizsargslāņa veidošana

Pēc uzklāšanas un nožūšanas laka veido uz grīdas virsmas plānu, bet izturīgu kārtu. Tā darbojas kā barjera starp grīdu un ikdienas apdraudējumiem: netīrumiem, mitrumu, papēžiem, krēslu ritenīšiem. Pateicoties tam, pati grīda dilst lēnāk, jo pirmos triecienus un sīkus bojājumus uzņem laka.

Aizsardzība pret nodilumu, skrāpējumiem un mitrumu

Laka samazina mitruma iekļūšanu materiāla dziļumā, kas pasargā to no uzbriešanas, deformācijām un krāsas izmaiņām. Kvalitatīvs pārklājums apgrūtina arī skrāpējumu rašanos – tie nebūs pilnībā novērsti, bet būs seklāki un mazāk redzami. Vietās ar lielu noslodzi (piemēram, koridori, viesistabas) tas ir liels ieguvums.

Ietekme uz estētiku

Laka spēj izcelt dabisko materiāla toni un piešķirt tam izvēlēto efektu – no dziļa spīduma, caur satīnu līdz pilnīgam matam. Tādējādi iespējams uzsvērt interjera raksturu un pielāgot grīdas izskatu telpas stilam.

 

Kad laka ir īpaši nepieciešama?

Lai gan teorētiski laku var uzklāt uz jebkuras koka vai dabīgā koka korķa grīdas, praksē ir situācijas, kurās tās lietošana patiešām ir nozīmīga.

Grīdas ar lielu noslodzi

Ja pa to ik dienas staigā vairākas personas, bieži tiek pārvietoti krēsli, vai pa to skrien suns vai kaķis – laka kļūst par pirmo aizsardzības līniju. Viesistabās, koridoros, birojos vai sabiedriskās telpās bez kvalitatīva aizsargslāņa grīda ātri zaudēs svaigu izskatu un iegūs “vēsturi” skrāpējumu un nodilumu veidā.

Vietas, kas pakļautas mitrumam un netīrumiem

Priekšnams, virtuve vai zona pie izejas uz terasi ir vietas, kur ūdens, dubļi un smiltis ir ikdiena. Laka ierobežo mitruma uzsūkšanos un kavē netīrumu iekļūšanu materiālā, kas atvieglo tīrīšanu un pasargā no noturīgiem traipiem.

Grīdas no dabīgā koka korķa

Korķis ir patīkams pieskārienam, silts un elastīgs, bet laka uz tā veido papildu izturīgu kārtu, kas palīdz materiālam ilgāk saglabāt savas īpašības un izskatu.

Mīksts pret cietu koku

Priede vai egle ir mīksts koks, viegli saskrāpējams – šeit laka ir īpaši ieteicama. Ozola vai oša gadījumā aizsardzība arī ir vajadzīga, taču vairāk mitruma ierobežošanai un estētisko īpašību izcelšanai, nevis mehāniskai pastiprināšanai.

 

Kopsavilkums

Grīdas lakošana nav tikai estētikas jautājums, bet galvenokārt efektīva aizsardzība pret materiāla nodilumu. Veidojot mitrumizturīgu un netīrumus atgrūdošu kārtu, laka pagarina grīdas mūžu un ļauj ilgāk baudīt tās izskatu bez dārgām atjaunošanām.

Lai gan internetā var atrast viedokļus, ka tas ir lieks posms, prakse rāda, ka telpās ar lielu noslodzi, vietās, kas pakļautas mitrumam, vai grīdām no mīksta koka vai korķa, laka ir lielisks risinājums. Turklāt pareizi izvēlēts pārklājuma veids – mats, pusmats vai spīdums – spēj piešķirt interjeram vēlamo raksturu.

Tāpēc lēmumu par lakošanu vērts balstīt nevis uz mītiem, bet uz uzticamu informāciju un reālām vajadzībām. Tā izvairīsies no vilšanās un nodrošinās grīdai tieši to aizsardzību, kas tai patiešām nepieciešama.

 

FAQ

1. Vai katra grīda obligāti jālako?
Nē. Ja grīda jau rūpnieciski apstrādāta vai aizsargāta ar citu metodi (piemēram, eļļošanu), lakošana var nebūt vajadzīga. Tomēr šo variantu vērts apsvērt neapstrādāta koka, korķa un grīdu gadījumā, kas prasa papildu aizsardzību.

2. Cik gadus kalpo lakas kārta?
Vidēji 5–10 gadus, atkarībā no produkta kvalitātes, noslodzes un kopšanas. Mazāk noslogotās vietās pat ilgāk.

3. Vai grīdu var lakot patstāvīgi?
Jā, bet tas prasa atbilstošu pamatnes sagatavošanu, vienmērīgu uzklāšanu un zināšanas par atsevišķu kārtu žūšanas laikiem.