EUDR: ES cīņa par mežiem. Šis materiāls spēlē galveno lomu.

Eiropas Savienība šodien saskaras ar vienu no lielākajiem mūsu laikmeta vides izaicinājumiem – mežu izciršanas un degradācijas apturēšanu pasaulē. Šī parādība ne tikai izraisa dramatisku bioloģiskās daudzveidības zudumu, bet arī saasina klimata krīzi, samazinot dabiskos resursus, kas absorbē oglekļa dioksīdu. Reaģējot uz šiem draudiem, Eiropas Savienība ieviesa EUDR (EU Deforestation Regulation) – regulu, kuras mērķis ir ierobežot tādu produktu importu un tirdzniecību, kas varētu būt saistīti ar mežu iznīcināšanu.

Šajā rakstā parādīsim, kāpēc dabīgais korķis ieņem īpašu lomu EUDR kontekstā.

 

Satura rādītājs:
1. Ievads
2. Kas ir EUDR?
3. Dabīgā korķa specifika
4. Korķa atbilstība EUDR prasībām
5. Kopsavilkums
6. BUJ

 

Kas ir EUDR?

EUDR jeb EU Deforestation Regulation (ES regula par mežu izciršanas novēršanu) ir tiesību akts, ko Eiropas Savienība pieņēma 2023. gadā ar galveno mērķi samazināt Eiropas patēriņa negatīvo ietekmi uz pasaules mežiem. Regula stājās spēkā 2023. gada jūnijā, bet tās piemērošana būs obligāta no 2024. gada beigām.

Mērķis un darbības joma

EUDR pamatideja ir nodrošināt, lai produkti, kas tiek ievesti ES tirgū vai no tā eksportēti, neveicinātu mežu izciršanu vai degradāciju. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāpierāda, ka to izmantotās izejvielas un preces nāk no teritorijām, kur nav notikusi nelikumīga izciršana vai ekosistēmu iznīcināšana.

Prasības uzņēmumiem

Saskaņā ar EUDR katram uzņēmumam, kas laiž preci ES tirgū, būs jāiesniedz pienācīgas pārbaudes deklarācija (due diligence statement). Šajā dokumentā jānorāda:

• geolokācijas dati par izejvielas ieguves vietu,

• pierādījumi par atbilstību vietējiem tiesību aktiem,

• apliecinājums, ka ražošana pēc 2020. gada 31. decembra nav radījusi mežu izciršanu.

Uzņēmumiem, kas neievēros šīs prasības, var tikt piemērotas smagas sankcijas, tostarp naudas sodi, preču konfiskācija vai pat aizliegums turpināt darbību ES, ja pārkāpumi atkārtosies.

Globālā nozīme

EUDR ir nozīmīgs solis ES klimata un vides politikā. No vienas puses, tā stiprina saistības, kas izriet no Eiropas Zaļā kursa, bet no otras – ir signāls pasaules tirgiem, ka piekļuve Eiropas tirgum būs iespējama tikai tiem ražotājiem, kuri darbojas atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principiem.

 

Dabīgā korķa specifika

Korķa ozola mizas iegūšanas process

Dabīgais korķis tiek iegūts no korķa ozola (Quercus suber) – koka, kas raksturīgs Vidusjūras reģioniem, īpaši Portugālei, Spānijai, Itālijai un Marokai. Galvenā šī procesa iezīme ir tā neinvazīvais raksturs: korķi iegūst, noņemot koka mizu, nevis to nocērtot.

Pirmā mizu ieguve parasti notiek, kad koks sasniedz apmēram 25 gadu vecumu un pietiekamu mizas biezumu. Pēc tam novākšanas cikls atkārtojas ik pēc 9–12 gadiem visā koka dzīves laikā, kas var sasniegt pat 200 gadus. Šādā veidā viens koks nodrošina izejvielu atkārtoti, nezaudējot spēju atjaunoties.

Process norit šādi:

1. Saudzīga mizas iegriešana – ar speciāliem instrumentiem, lai nesabojātu dzīvo koka audu.

2. Mizas plākšņu atdalīšana – tās pēc tam tiek žāvētas un apstrādātas.

3. Mizas atjaunošanās – nākamās desmitgades laikā koks izveido jaunu kārtu, nodrošinot izejvielas nepārtrauktību.

Šāda ieguves metode padara korķa ražošanu par vienu no ilgtspējīgākajiem procesiem mežsaimniecībā.

Atšķirība starp korķi un citiem meža resursiem

Atšķirībā no koksnes, kuras ieguve parasti nozīmē visa koka nociršanu, korķis ir atjaunojams un cikliski iegūstams materiāls. Tas nozīmē, ka tā ražošana neveicina mežu izciršanu, bet pat palīdz nodrošināt korķa mežu ilgmūžību un veselību.

Citi meža resursi, piemēram, eksotiskā koksne, palmu eļļa vai kaučuks, rada nopietnas vides problēmas:

• bioloģiskās daudzveidības zudums – iznīcinot dzīvotnes,

• CO₂ emisijas – koku izciršanas un augsnes degradācijas rezultātā,

• veselu ekosistēmu iznīcināšana – bieži neatgriezeniska.

 

Korķa atbilstība EUDR prasībām

Nav nepieciešama koku izciršana

Viena no galvenajām EUDR prasībām ir pierādīt, ka attiecīgā izejmateriāla ražošana nav saistīta ar mežu izciršanu vai degradāciju pēc 2020. gada 31. decembra. Dabīgā korķa gadījumā šis nosacījums tiek izpildīts gandrīz automātiski. Izejvielu iegūst tikai, noņemot korķa ozola mizu, nevis nocērtot veselus kokus. Tāpēc korķa ražošana neizraisa mežu platību zudumu, bet tieši pretēji – veicina to saglabāšanu.

Praksē tas nozīmē, ka katrs koks paliek neskarts un turpina augt, bet pati saimnieciskā darbība kļūst par meža aizsardzības instrumentu. Uz korķi balstīta saimniecība motivē uzturēt un kopt korķa mežus, kuri citādi varētu būt apdraudēti, pārvēršoties par lauksaimniecības zemēm vai apbūves teritorijām.

Dabīga mežu atjaunošanās un korķa ozolu ilgmūžība

Vēl viena unikāla īpašība, kas padara korķi saderīgu ar EUDR regulām, ir korķa ozola spēja atjaunot mizu. Pēc ārējās kārtas noņemšanas koks uzsāk dabīgu atjaunošanās procesu, kas ilgst vairākus gadus, līdz korķa struktūra pilnībā atjaunojas. Izejvielu iespējams iegūt daudzkārt – pat vairāk nekā desmit reizes viena koka mūža laikā –, tādējādi ražošana notiek pilnībā atjaunojamā ciklā.

Turklāt korķa ozoli var nodzīvot pat 200 gadus, kas nozīmē, ka viens koks var nodrošināt materiālu vairākām paaudzēm. Šāda ilgtermiņa perspektīva garantē piegādes ķēdes stabilitāti un paredzamību, vienlaikus nodrošinot atbilstību principam “nulles mežu izciršana”, kas ir EUDR pamatā.

Kāpēc korķis ir paraugpiemērs atbilstībai

• Nav nepieciešama koku izciršana – iegūšanas process ir neinvazīvs.

• Veicina mežu saglabāšanu – stimulē unikālo Vidusjūras ekosistēmu uzturēšanu.

• Izejvielas atjaunojamība – dabīgā mizas atjaunošanās nodrošina ciklisku ražošanu.

• Koku ilgmūžība – nodrošina ilgtermiņa, stabilu izejvielu ieguvi bez vides degradācijas.

Rezultātā korķi var uzskatīt par gandrīz ideālu materiālu atbilstoši EUDR kritērijiem – piemērs meža resursam, kas ne tikai neapdraud mežus, bet aktīvi veicina to saglabāšanu.

 

Kopsavilkums

EUDR regula ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības instrumentiem cīņā pret globālo mežu izciršanu un ekosistēmu degradāciju. Tās mērķi ir ambiciozi: samazināt Eiropas patēriņa negatīvo ietekmi uz mežiem un klimatu, kā arī nodrošināt, ka produkti, kas nonāk ES tirgū, atbilst ilgtspējīgas attīstības principiem.

Šajā kontekstā dabīgais korķis izceļas kā paraugmateriāls – pilnībā atbilstošs regulatīvajām prasībām. Tā ieguvei nav nepieciešama koku izciršana, bet pats process kļūst par daļu no korķa mežu aizsardzības, kas atjaunojas pēc katra novākšanas cikla.

 

BUJ – Biežāk uzdotie jautājumi

1. Vai pieaugošs pieprasījums pēc korķa var novest pie pārmērīgas korķa mežu izmantošanas?
Nē, jo mizas ieguves cikls ir stingri regulēts (ik pēc 9–12 gadiem), un koki ir aizsargāti ar likumu. Pārmērīga izmantošana nav iespējama – gluži pretēji, korķa pieaugošā ekonomiskā nozīme stiprina nepieciešamību aizsargāt šos mežus.

2. Kuras nozares visvairāk gūs labumu no korķa pieaugošās lomas?
Papildus tradicionālajam vīna nozarēm korķis tiek izmantots būvniecībā (skaņas un siltumizolācijā), autobūvē (vieglie un izturīgie elementi), modes industrijā (bioloģiski noārdāmi audumi un aksesuāri), kā arī projektos, kas saistīti ar zaļo dizainu.

3. Vai, iegādājoties korķa izstrādājumus, es atbalstu vides aizsardzību?
Jā, jo katrs dabīgā korķa izstrādājums veicina korķa mežu saglabāšanu, kas absorbē CO₂, aizsargā bioloģisko daudzveidību un nodrošina darbavietas Vidusjūras reģionos. Izvēloties korķi, tu pieņem videi draudzīgu un sociāli atbildīgu lēmumu.