Poliuretāna panika četru sienu starpā – cik daudz ir patiesība?

Pēdējos gados tīmeklī arvien biežāk parādās satraucoši virsraksti un diskusijas par poliuretāna klātbūtni ikdienas lietošanas produktos. Daudziem cilvēkiem pati šī vārda skanējuma asociācija izraisa domas par ķīmisku indi, kas apdraud veselību un mājinieku drošību. Rezultātā ap šo materiālu ir izveidojusies sava veida „poliuretāna panika” – kurināta ar nepilnīgu informāciju, pārpratumiem un nereti arī ar mārketingu.

Šī raksta mērķis ir aplūkot faktus, konfrontēt populārus mītus un atbildēt uz jautājumu: vai patiešām ir pamats bažām, ja produkta aprakstā parādās vārds „poliuretāns”?

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. No kurienes šī panika?
3. Kas īsti ir poliuretāns?
4. Poliuretāns dabīgā korķa izstrādājumos
5. Atšķirība starp „neapstrādātu” un „sacietējušu” poliuretānu
6. Kopsavilkums
7. FAQ

 

No kurienes šī panika?

Kāpēc cilvēki, redzot vārdu „poliuretāns”, reaģē kā uz indi?

Bailes no vārda „poliuretāns” nerodas no tukšuma. Kolektīvajā apziņā daudzas sarežģītas, tehniskas ķīmiskas nosaukšanas automātiski raisa asociācijas ar toksīniem un bīstamām vielām. Tas izriet no dabiska aizsargmehānisma – ja kaut kas skan „ķīmiski” un ikdienā nav pazīstams, labāk to uztvert kā draudu. Papildus tam poliuretāns pieder pie plastmasas materiālu grupas, un pati plastmasas kategorija bieži saistās ar negatīvām lietām – galvenokārt atkritumu problēmu un kaitīgām vielām, kas pagātnē tika izmantotas (piemēram, azbests vai bisfenols A).

Baiļu avoti un viltus ziņas internetā

Internets ievērojami veicinājis nepamatotu baiļu izplatīšanos. Blogi, forumi un sociālie mediji bieži atkārto nepārbaudītu informāciju. Populāri ir raksti un komentāri ar virsrakstiem „Izvairies no poliuretāna mājās – tā ir inde!”, kas vairāk balstās emocijās nekā pierādījumos. Tipiski viltus ziņu apgalvojumi ir šādi:

• ka poliuretāns „izdala toksīnus visā lietošanas laikā”,

• ka tas ir „tikpat kaitīgs kā azbests” vai „tikpat bīstams kā formaldehīds”,

• ka pietiek ar kontaktu ar virsmu, kas satur poliuretānu, lai „uzsūktu” bīstamas vielas.

Nevienam no šiem apgalvojumiem nav zinātniska pamatojuma. Tie ir pārspīlējumi vai faktu pārinterpretācijas, kas saistītas ar ražošanas procesu, bet kļūdaini tiek attiecinātas uz gatavo produktu.

Poliuretāns kā ērts „biedēklis” mārketingā

Svarīga ir arī tirgus loma. Mārketinga pasaulē bailes bieži vien ir efektīvs pārdošanas instruments. Pietiek uzsvērt, ka produkts „nesatur poliuretānu” vai „ir 100% dabīgs”, lai patērētāja acīs tas ieguvētu drošības un kvalitātes auru. Tas ir vienkāršs triks: ja kaut kas ir brīvs no kaut kā, kas skan „ķīmiski”, tam jābūt labākam. Diemžēl šāda retorika tikai stiprina nepamatotas bailes un padziļina dezinformāciju.

Rezultātā radusies sava veida „poliuretāna panika”, kurai ar zinātni ir maz kopīga – tā balstās uz mītiem un manipulācijām.

 

Kas īsti ir poliuretāns?

Īss ievads materiālā

Poliuretāns (PU) ir plastmasas veids, kas rodas ķīmiskas reakcijas rezultātā starp polioliem un izocianātiem. Tas skan sarežģīti, taču praksē tas nozīmē, ka šīs vielas – pēc atbilstošas apvienošanas un sacietēšanas – veido īpaši stabilu, izturīgu un elastīgu struktūru. Tieši šīs daudzveidīgās īpašības padara poliuretānu par vienu no biežāk izmantotajiem materiāliem mūsdienu rūpniecībā.

Atkarībā no formulas un ražošanas procesa tas var būt mīksts un elastīgs (piemēram, matraču putas), ciets un izturīgs (piemēram, aizsargpārklājumi) vai pat caurspīdīgs un estētisks (piemēram, lakas). Pateicoties šim plašajam īpašību klāstam, ir grūti atrast citu materiālu ar tik daudzveidīgu pielietojumu.

Pielietojums ikdienas produktos

Poliuretāns ir mums apkārt ik uz soļa, lai gan bieži vien to pat nepamanām. To var atrast, piemēram, šādos produktos:

• Mēbelēs – polsterējuma putas, kas nodrošina sēdēšanas un gulēšanas komfortu.

• Apavos – vieglas, elastīgas un izturīgas PU zoles.

• Apģērbā – pārklājumi jakās un sporta aksesuāros, kas pasargā no vēja un mitruma.

• Izolācijās – montāžas un siltumizolācijas putas, ko izmanto būvniecībā.

• Automobiļos – salona detaļas, blīves, skaņas izolācijas putas.

• Elektronikā – aizsargpārklājumi, kas pasargā komponentus no mitruma un bojājumiem.

• Grīdās un paneļos – pārklājumi un saistvielas, kas palielina izturību un nodilumizturību.

Ir vērts uzsvērt, ka lielākā daļa cilvēku ik dienu izmanto produktus, kuros ir poliuretāns – un tas nerada pilnīgi nekādu risku veselībai. Ja tas patiešām būtu pats par sevi bīstams materiāls, būtu grūti iedomāties tik plašu un daudzu gadu garumā ilgu tā pielietojumu tik daudzās nozarēs.

 

Poliuretāns dabīgais korķis izstrādājumos

Cik daudz tā patiesībā ir?

Dabīgais korķis izstrādājumos poliuretāna īpatsvars ir neliels. Visbiežāk tas veido mazāk nekā 10% no visa produkta, un bieži pat mazāk. Pārliecinošo vairākumu veido dabīgais korķis – izejmateriāls, kas iegūts no korķozola mizas. Poliuretāns nav galvenā sastāvdaļa, bet tikai tehnoloģisks piejaukums.

Saistvielas, nevis galvenās sastāvdaļas loma

Poliuretāns dabīgais korķis izstrādājumos darbojas kā saistviela. Tas savieno korķa granulas vienotā, izturīgā masā, nodrošinot produktam mehānisko izturību un ilgmūžību. Pateicoties nelielam PU daudzumam, korķa paneļi vai apakšklāji saglabā savas īpašības gadiem ilgi – nesadrūp un nezaudē kvalitāti.

 

Atšķirība starp „neapstrādātu” un „sacietējušu” poliuretānu gatavā produktā

Neapstrādāts poliuretāns – ražošanas posms

Ražošanas procesā poliuretāna iegūšanai izmanto reaģējošās sastāvdaļas – poliolus un izocianātus. Šie savienojumi pirms reakcijas var būt kairinoši, tāpēc rūpnīcās ir stingras drošības procedūras, ventilācijas sistēmas un individuālie aizsardzības līdzekļi. Citiem vārdiem – neapstrādātā formā poliuretāns ir ķīmiski aktīvs un prasa piesardzību.

Sacietējis poliuretāns – gatavā produkta posms

Pēc reakcijas un sacietēšanas veidojas pavisam cita viela – stabila, nešķīstoša un ķīmiski neitrāla. Tieši šis sacietējušais poliuretāns nonāk mājās kā putas, saistviela vai pārklājums. Šādā formā tas neizdala kaitīgas vielas. Tāpēc gatavi izstrādājumi, piemēram, dabīgais korķis paneļi vai mēbeles, ir droši un atbilst kvalitātes un higiēnas standartiem.

Rūpnīca vs. viesistaba – salīdzinošs piemērs

To var salīdzināt ar krāsu vai līmi: darba laikā tās intensīvi ož un prasa piesardzību. Bet kad nožuvušas un sacietējušas, kļūst neitrālas un nekaitīgas. Tieši tāpat ir ar poliuretānu – risks pastāv tikai ražošanas posmā, nevis gatavā produktā.

Tāpēc tas, kas ir risks ražošanas cehā, mājās zaudē nozīmi. Sacietējušais poliuretāns darbojas kā noturīga saistviela vai struktūra un neietekmē ikdienas dzīvi.

 

Kopsavilkums

„Poliuretāna panika” ir galvenokārt pārpratumu, vienkāršojumu un mārketinga triku rezultāts. Patiesībā poliuretāns ir daudzpusīgs materiāls, kas plaši izmantots ikdienā – no matračiem un mēbelēm līdz apaviem, elektronikai un automašīnām.

Dabīgais korķis produktos tas darbojas kā tehnoloģiska saistviela, kas savieno granulas. Jānošķir: kamēr neapstrādātā formā sastāvdaļas var būt kairinošas rūpnīcā, sacietējušā veidā tās ir stabilas un drošas.

Secinājums: poliuretāna klātbūtne mājās nav iemesls panikai. Gatavos izstrādājumos tas ir neitrāls konstrukcijas elements, nevis „ķīmiska bumba”, kā dažkārt raksta skaļi virsraksti.

 

BUJ

1. Vai sacietējušais poliuretāns ir toksisks?
Nē. Sacietējis poliuretāns ir stabils un ķīmiski neitrāls. Parastos lietošanas apstākļos tas neizdala kaitīgas vielas.

2. Kāpēc internetā atrodami brīdinājumi par poliuretānu?
Tās rodas no sajaukšanas – neapstrādātas sastāvdaļas (rūpnīcā kairinošas) tiek kļūdaini attiecinātas uz gatavo produktu. Viltus ziņas šo risku pārliek no ražošanas uz mājām.

3. Vai poliuretāns dabīgais korķis izstrādājumos ir galvenā sastāvdaļa?
Nē. Tas veido tikai nelielu daļu un darbojas kā saistviela, kas tur kopā granulas.