8 stundas pie ekrāna – ne vienmēr varam no tā izvairīties, bet varam...

 

Par darbu un sēdēšanu pie rakstāmgalda visbiežāk runā mugurkaula kontekstā. Visi zinām ieteikumus par ergonomisku krēslu, ekrāna augstumu vai sēdēšanas pozīciju. Tomēr, koncentrējoties uz stāju, viegli aizmirstam par orgānu, kas visas dienas garumā strādā tikpat intensīvi – par mūsu acīm. Mūsdienu ikdiena nozīmē nepārtrauktu skatīšanos dažādos ekrānos – datorā, tālrunī, planšetē vai televizorā.

Šajā rakstā aplūkosim, kā mūsdienu dzīvesveids ietekmē mūsu acis, kāpēc ne vienmēr iespējams pilnībā izvairīties no ekrāniem un ko varam darīt, lai mazinātu to negatīvo ietekmi.

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. Mūsdienu ikdiena – darbs, mācības un izklaide ekrāna priekšā
3. Ilgstošas skatīšanās ekrānā sekas
4. Gaisma, krāsas un materiāli – redzes sabiedrotie
5. Dabīgais korķis – ne tikai ekoloģisks, bet arī nomierinošs
6. Kā ieviest dabīgo korķi interjerā?
7. Ko vēl varam darīt ikdienā?
8. Kopsavilkums
9. BUJ

 

Mūsdienu ikdiena – darbs, mācības un izklaide ekrāna priekšā

Vēl pirms divām desmitgadēm kontakts ar ekrānu bija ierobežots līdz dažām stundām dienā – galvenokārt darbā pie datora vai skatoties televizoru vakarā. Šodien ekrāns pavada mūs gandrīz nepārtraukti: darbā, mājās, sabiedriskajā transportā, mācību laikā un pat atpūtā. Tālrunis ir kļuvis par mūsu personīgo vadības centru – tas kalpo sarunām, maksājumiem, dienas plānošanai, iepirkumiem, izklaidei un mācībām. Datora ekrāns savukārt ir mūsu logs uz profesionālo un izglītības pasauli, bieži vien uz astoņām, desmit vai pat vairāk stundām dienā.

Tāpēc grūti runāt par pilnīgu izvairīšanos no ekrāniem – tie ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu dzīves ritma sastāvdaļu. Attālinātais darbs, mācības tiešsaistē, komunikācija ar videokonferencēm un lietotnēm – tas viss nozīmē, ka skatīšanās monitorā ir kļuvusi ne tikai par nepieciešamību, bet arī par sociālu normu. Daudzās nozarēs darbs bez datora vienkārši nav iespējams.

Ne vienmēr varam no tā atteikties, jo digitālā pasaule sniedz arī milzīgus ieguvumus – piekļuvi zināšanām, saikni ar tuviniekiem, profesionālo izaugsmi un elastību. Problēma rodas tad, kad robeža starp nepieciešamību un ieradumu izzūd, un mūsu acis nesaņem pelnītu atpūtu.

 

Ilgstošas skatīšanās ekrānā sekas

Acs nav radīta, lai stundām ilgi fokusētos uz vienu, tuvumā esošu punktu. Dabiskos apstākļos mēs skatāmies te tuvāk, te tālāk, un acu muskuļi darbojas mainīgā ritmā. Savukārt darbs pie datora vai tālruņa prasa pastāvīgu vienu un to pašu muskuļu sasprindzinājumu un nepārtrauktu fokusēšanos uz ekrānu, kas atrodas dažu desmitu centimetru attālumā. Rezultātā rodas redzes nogurums – sausuma sajūta, dedzināšana, grūtības noturēt fokusu un sajūta, ka “acis ir smagas”.

Šo simptomu kopumu šodien dēvē par datora redzes sindromu (Computer Vision Syndrome). Tas arvien biežāk skar jaunākas vecuma grupas – skolēnus, studentus, biroja darbiniekus, kā arī cilvēkus, kas izmanto mobilās ierīces pēc darba. Raksturīgie simptomi ir: izplūdusi redze, paaugstināta jutība pret gaismu, pārmērīga asarošana vai, gluži pretēji, sausuma sajūta, kā arī vieglas sāpes acu un pieres rajonā.

Pārmērīga pakļaušana zilajai gaismai, ko izstaro ekrāni, vēl vairāk pastiprina šo problēmu. Augstas enerģijas gaisma var radīt ātrāku acu nogurumu, kā arī ietekmēt diennakts ritmu, traucējot dabisko miega un nomoda ciklu. Tāpēc daudzi cilvēki, kas strādā pie datora līdz vēlam vakaram, izjūt grūtības aizmigt vai pārsātinājuma sajūtu pēc darba dienas.

Ilgstošs acu nogurums ietekmē arī kognitīvās spējas. Kad acis ir pārslogotas, smadzenes patērē vairāk enerģijas, lai uzturētu koncentrēšanos un apstrādātu vizuālos stimulus. Rezultātā mēs ātrāk nogurstam, grūtāk saglabājam uzmanību un samazinās darba temps. Acis kļūst ne tikai par redzes orgānu, bet arī par sava veida “pārslogojuma barometru”.

 

Gaisma, krāsas un materiāli – redzes sabiedrotie

Mūsu acis nestrādā vakuumā – tās reaģē uz visu, kas tās ieskauj: gaismu, krāsām, kontrastiem un faktūrām. Vide, kurā pavadām stundas ekrāna priekšā, būtiski ietekmē redzes komfortu un noguruma tempu. Labi izplānots interjers var kļūt par dabisku acu sabiedroto, kamēr nepareizi izvēlēts apgaismojums vai krāsu gamma var pastiprināt sasprindzinājumu un diskomfortu.

Svarīgākais elements ir gaisma – tās kvalitāte, virziens un intensitāte. Pārāk spilgts, auksts LED apgaismojums var nogurdināt acis tikpat kā nepietiekams apgaismojums. Ideāli apstākļi ir vienmērīga, izkliedēta gaisma ar toni, kas tuvāks dabiskajai dienasgaismai, kas nerada atspīdumus uz ekrāna un neapžilbina. Dienas laikā vēlams izmantot dabisko gaismu, taču izvairīties no tiešas saules uz monitora – vislabāk novietot rakstāmgaldu sānis no loga. Vakara stundās piemērotāka ir siltāka gaisma, kas palīdz atslābināties un neietekmē diennakts ritmu.

Ne mazāk svarīgas ir arī interjera krāsas. Spilgtas, īpaši aukstas un kontrastējošas krāsas var stimulēt, taču ilgtermiņā tās nogurdina redzi. Maigi bēšie, pelēkie, zaļie vai brūnie toņi rada harmoniju un ļauj acīm atpūsties. Šāds fons palīdz tam, lai monitors nekļūtu par dominējošu redzes punktu, bet acis varētu vieglāk balansēt starp fokusu un apkārtni.

Ne mazāk nozīmīgi ir arī materiāli un faktūras. Matētas, dabiskas un neatstarojošas virsmas – piemēram, koks, audumi vai dabīgais korķis – palīdz izkliedēt gaismu un samazina atspīdumus, kas bieži izraisa acu muskuļu sasprindzinājumu. Atšķirībā no spīdīgām virsmām vai aukstām metāla tekstūrām, mīksti un silti materiāli rada vizuāli mierīgu vidi, kas mazāk nogurdina redzi.

 

Dabīgais korķis – ne tikai ekoloģisks, bet arī nomierinošs

Dabīgais korķis ir materiāls, kas pēdējos gados ar jaunu spēku atgriežas interjeros – ne tikai kā ekoloģiska izvēle, bet arī kā elements, kas ietekmē mūsu sajūtas. Tā īpašības padara to par redzes sabiedroto ikdienas darba un mācību vidē.

Īpaši nozīmīga ir korķa struktūra – neregulāra, mīksta, ar vieglu porainību. Pateicoties tai, gaisma netiek atstarota tieši, bet izkliedējas maigi, radot acīm patīkamākus apstākļus. Telpās, kur dominē gludas un spīdīgas virsmas, dabīgais korķis ievieš vizuālu līdzsvaru – samazina nepatīkamus atspīdumus un ļauj acīm atslābināties, nemainīgi nepielāgojot fokusu.

Otrs tā pluss ir krāsu gamma. Dabīgā korķa toņi – no gaiši bēša līdz siltam brūnam – pieder pie dabiskās krāsu paletes, kas nomierina un nerada pārmērīgu kontrastu ar datora ekrānu. Skatiens atpūšas dabai tuvās krāsās, un telpa kļūst mājīgāka un līdzsvarotāka.

Dabīgais korķis labvēlīgi ietekmē arī telpas mikroklimatu. Tas ir “elpojošs” materiāls, kas palīdz regulēt gaisa mitruma un temperatūras līmeni. Tādējādi tas novērš sausuma sajūtu, kas bieži pastiprina acu kairinājumu, īpaši telpās ar apkuri vai kondicionieri. Dabiskā veidā tas veicina gan redzes, gan vispārēju labsajūtu.

 

Kā ieviest dabīgo korķi interjerā?

Dabīgais korķis ir materiāls, kas viegli pielāgojas dažādiem interjera stiliem – no minimālistiskiem birojiem līdz mājīgiem mājas kabinetiem. Tā neitrālā krāsu gamma, mīkstā faktūra un dabiskā izcelsme ļauj to izmantot dažādos veidos, radot vidi, kas ir saudzīga acīm un patīkama ikdienas darbam.

Korķa sienas un paneļi ir viens no interesantākajiem risinājumiem. Daļējs sienas pārklājums ar korķa plāksnēm piešķir siltumu un vizuālu mīkstumu, vienlaikus uzlabojot akustiku. Šāda virsma mazina asus kontrastus – tā vietā, lai skatītos uz aukstām, atstarojošām plaknēm, acis redz dabisku faktūru, kas maigi izkliedē gaismu. Birojā vai mājas darba zonā korķi ir vērts novietot aiz monitora vai tā redzes laukā – tas rada mierīgu, neitrālu fonu.

Praktisks risinājums ir arī biroja tāfeles un aksesuāri no korķa. Tie palīdz uzturēt kārtību un piešķir vizuālu vieglumu. Korķa tāfele, plastmasas vai metāla organizatoru vietā, rada siltu akcentu un palīdz uzturēt telpas vizuālu harmoniju, kas veicina koncentrēšanos.

Mazāki priekšmeti, piemēram, paliktņi, dekori vai etvijas no korķa, ir vienkāršs veids, kā ienest dabu ikdienas darba ritmā. Mīksti paliktņi datoram vai pelei samazina kontrastu starp aukstu galda virsmu un ekrānu, kā arī aizsargā darba virsmu. Pat nelieli korķa aksesuāri – krūžu paliktņi, rāmji vai trauciņi sīkumiem – spēj vizuāli sasildīt telpu un radīt patīkamu vidi acīm.

 

Ko vēl varam darīt ikdienā?

Viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir 20-20-20 princips. Ik pēc 20 minūtēm, ko pavadām pie ekrāna, ir vērts novērst skatienu uz 20 sekundēm un paskatīties uz objektu, kas atrodas apmēram 6 metru attālumā. Šis vienkāršais vingrinājums atslābina acu muskuļus un atjauno to dabisko fokusēšanās ritmu. Lai panāktu vēl labāku efektu, to var apvienot ar dziļu elpu – šajā īsajā brīdī atpūšas gan acis, gan prāts.

Noder arī skata virziena un dziļuma maiņa. Pietiek paskatīties pa logu – uz kokiem, debesīm vai tālāk esošām ēkām. Zaļā krāsa īpaši nomierina – tās gaismas viļņa garums ir visneitrālākais acīm, tāpēc skatīšanās uz augiem vai dabas ainavu sniedz ātru atvieglojumu. Birojā šo efektu var panākt, novietojot redzes laukā dažus augus podos.

Ir vērts atcerēties arī par mikropārtraukumiem – īsiem, daždesmit sekunžu brīžiem, kad novēršam skatienu no ekrāna, aizveram acis vai ļaujam tām atpūsties pusēnā. Apzināti biežāka mirkšķināšana novērš acu virsmas izžūšanu, kas sausās vai kondicionētās telpās notiek ātri.

Palīdz arī acu relaksācijas vingrinājumi: viegla acu riņķošana, skatīšanās augšup un lejup, vai fokusēšanās uz tuvākiem un tālākiem punktiem.

Svarīgākais – saglabāt līdzsvaru dienas laikā. Ne vienmēr iespējams pilnībā atrauties no ekrāna, taču varam iemācīties skatīties gudrāk – ieviest pārtraukumus, apzināti novērst skatienu no monitora un veidot vidi, kurā acis patiesi atpūšas.

 

Kopsavilkums

Dzīvojam pasaulē, kur no ekrāniem nav viegli izvairīties – tie mūs pavada darbā, mācībās un ikdienā. Ne vienmēr varam samazināt laiku, ko pavadām pie monitora, bet varam parūpēties, lai šis laiks būtu mazāk nogurdinošs acīm.

Mūsu acīm nepieciešama ne tikai atpūta, bet arī piemērota vide – gaisma, kas nemoka, krāsas, kas nekairina, un virsmas, kas neatstaro asus atspīdumus. Pat materiāli, kas mūs ieskauj, šeit ir nozīmīgi. Dabīgais korķis ar savu siltumu un mīksto faktūru palīdz izkliedēt gaismu, mazināt kontrastus un radīt mierīgu fonu ikdienas redzes darbam.

 

BUJ

1. Cik bieži vajadzētu atpūsties no ekrāna?

Vislabāk ievērot 20-20-20 principu – ik pēc 20 minūtēm novērst skatienu uz 20 sekundēm un paskatīties uz objektu aptuveni 6 metru attālumā. Ik pēc dažām stundām ir vērts ieplānot arī garāku pārtraukumu, lai acis pilnībā atjaunotos. Regulāras īsas pauzes ir efektīvākas nekā viena gara atpūta.

2. Vai ekrāna spilgtumam ir nozīme acīm?

Jā, noteikti. Pārāk spilgts ekrāns apžilbina un izraisa acu muskuļu spriedzi, bet pārāk tumšs liek redzei piepūlēties, lasot tekstu. Vislabāk pielāgot monitora spilgtumu telpas apgaismojumam – tā, lai ekrāns nebūtu ne pārāk gaišs, ne pārāk tumšs.

3. Kuras interjera krāsas ir labvēlīgas redzei?

Acs vislabāk jūtas dabiskās, mierīgās krāsās – bēšos, zaļos, brūnos vai pelēkos toņos. Tās nenogurdina redzi, nerada asus kontrastus un palīdz koncentrēties. Vērts izvairīties no ļoti spilgtām krāsām redzes laukā, īpaši aiz monitora, jo tās var novērst uzmanību un palielināt spriedzi acīs.