Pudeļu depozīts – vai tam ir jēga? Apskatām plusus un mīnusus

 

Aizvien biežāk dzirdam par depozīta sistēmas ieviešanu pudelēm. Dažiem tas ir solis ekoloģijas virzienā, citiem – lieka sarežģītība ikdienas iepirkumos. Šīs iniciatīvas mērķis ir pateikt patērētājus atgriezt izmantotās pudeles, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē.

Lai gan daudzās Eiropas valstīs šis modelis darbojas jau gadiem, piemēram, Polijā tas tikai sāk tikt ieviests. Tāpēc ir vērts rūpīgāk aplūkot – vai depozīts par pudelēm tiešām ir jēgpilns, kādus ieguvumus tas sniedz un kādus izaicinājumus rada?

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. Kā radās ideja par depozītu pudelēm?
3. Depozīta sistēmas priekšrocības
4. Sistēmas trūkumi un izaicinājumi
5. Vai depozīta sistēma patiešām risina plastmasas problēmu?
6. Alternatīvas: videi draudzīgi materiāli
7. Kopsavilkums
8. Biežāk uzdotie jautājumi

 

Kā radās ideja par depozītu pudelēm?

Kā sistēma darbojas teorētiski?

Teorētiski depozīta sistēmai jābūt vienkāršai un pārskatāmai. Pērkot dzērienu, klients maksā papildu summu – depozītu –, kas tiek pieskaitīta produkta cenai. Pēc pudeles iztukšošanas to var nodot veikalā vai pieņemšanas punktā, saņemot atpakaļ naudu skaidrā vai atlaižu kupona veidā. Tādējādi iepakojumi atgriežas sistēmā, un savāktie materiāli tiek pārstrādāti vai izmantoti atkārtoti.

Mērķis ir izveidot slēgtu ciklu, kurā resursi netiek izšķērdēti, bet tiek izmantoti pēc iespējas ilgāk. Šī sistēma ir būtiska aprites ekonomikas daļa, jo tā samazina atkritumu daudzumu un vajadzību pēc jauniem materiāliem.

Kā tas izskatās praksē?

Praksē depozīta sistēma dažādās valstīs atšķiras. Dažās vietās, piemēram, Norvēģijā vai Vācijā, tā darbojas ļoti efektīvi – veikalos izvietotie automāti pieņem pudeles un bundžas, atpazīst svītrkodus un materiāla veidu, pēc tam izdrukājot čeku ar atmaksājamo summu.

Citās valstīs sistēma vēl tikai attīstās un prasa loģistikas pilnveidošanu. Svarīga ir savākšanas punktu pieejamība, lietošanas ērtums un noteikumu skaidrība. Jo vieglāks atgriešanas process, jo efektīvāka visa sistēma.

Kur var nodot pudeles?

Visbiežāk pudeles un bundžas var nodot:

• lielveikalos un tirdzniecības centros,

• depozīta automātos,

• izvēlētos savākšanas punktos, kurus pārvalda tirdzniecības tīkli,

• dažās valstīs arī pārstrādes centros vai mobilajos savākšanas punktos.

Piemēram, Polijā plānots, ka lielie veikali būs pienākums pieņemt iepakojumus, savukārt mazākie varēs pievienoties sistēmai brīvprātīgi.

Kādi produkti ietilpst depozīta sistēmā?

Depozīta sistēmā galvenokārt ietilpst:

• plastmasas (PET) pudeles līdz 3 litriem,

• alumīnija bundžas līdz 1 litram,

• daudzkārt lietojamās stikla pudeles līdz 1,5 litram.

Parasti sistēma neattiecas uz sulu vai piena kartona iepakojumiem un speciāliem traukiem, piemēram, eļļām vai stiprajiem dzērieniem.

Cik liels ir depozīts un kā to atgūt?

Depozīta apmērs atšķiras atkarībā no valsts. Lielākajā daļā Eiropas valstu tas svārstās no 15 līdz 25 eirocentiem. Polijā plānotā likme ir 50 grošu par katru sistēmā iekļauto iepakojumu.

Depozīta atmaksa notiek nekavējoties – skaidrā naudā, atlaižu kupona veidā vai ar depozīta automātu starpniecību. Tādā veidā viss process ir vienkāršs un saprotams, un patērētāji labprātāk piedalās sistēmā, kas reāli samazina atkritumu daudzumu.

 

Depozīta sistēmas priekšrocības

Motivācija atgriezt izmantotās pudeles

Lielākā depozīta sistēmas priekšrocība ir finansiālā motivācija. Lai arī depozīts ir neliels, tas darbojas ļoti efektīvi – patērētājiem tas kļūst par dabisku stimulu atgriezt iepakojumus. Valstīs, kur sistēma darbojas jau sen, atgriešanas līmenis sasniedz pat 90–97%, kas pierāda, ka ekonomiska motivācija ir daudz efektīvāka nekā vienkārši aicinājumi uz ekoloģisku domāšanu.

Rezultātā pat cilvēki, kuri īpaši nerūpējas par vidi, labprāt atdod pudeles un bundžas, lai atgūtu savu naudu. Tādējādi sistēma veicina ne tikai ekoloģiju, bet arī sabiedrības atbildīgu ieradumu veidošanu, kas ar laiku kļūst par normu.

Mazāk atkritumu publiskajā telpā

Viens no redzamākajiem depozīta sistēmas efektiem ir ievērojams atkritumu daudzuma samazinājums publiskajā telpā. Valstīs ar attīstītu DRS sistēmu pamesto pudeļu un bundžu skaits ir samazinājies pat par 80–90%.

Dzērienu pudeles veido ievērojamu daļu atkritumu parkos, mežos vai ceļmalās. Depozīta ieviešana padara tās nevis par atkritumiem, bet par vērtīgu preci, kuru iespējams nodot un saņemt atlīdzību. Rezultāts – tīrāka vide un mazāka slodze pašvaldībām, kas atbild par sabiedrisko teritoriju uzturēšanu.

Augstāks pārstrādes un atkārtotas izmantošanas līmenis

Depozīta sistēma veicina ievērojamu pārstrādes efektivitātes pieaugumu. Atgrieztās pudeles parasti ir tīras, sašķirotas un bez piemaisījumiem, kas ļauj iegūt augstas kvalitātes materiālu. Šādu materiālu iespējams viegli izmantot jaunu iepakojumu ražošanā, noslēdzot resursu aprites ciklu un samazinot nepieciešamību pēc jaunu izejvielu ieguves, piemēram, no naftas vai boksīta.

 

Depozīta sistēmas mīnusi un trūkumi

Papildu izmaksas patērētājam

Depozīta ieviešana nozīmē, ka pie kases par katru sistēmā iekļauto dzērienu samaksāsim vairāk. Lai gan naudu var atgūt, nododot iepakojumu, praksē tas ir papildu izdevums pirkuma brīdī.

Ģimenēm, kas iepērkas lielākos apjomos, vai cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem tas var būt apgrūtinoši, jo īpaši tad, ja sistēma vēl nav plaši pieejama un savākšanas punkti atrodas tālu.

Tukšo iepakojumu uzglabāšana mājās

Pirms pudeles tiek nodotas veikalā, tās kaut kur jāuzglabā. Daudzās mājsaimniecībās tas nozīmē tukšo iepakojumu krāšanu vairākas dienas vai nedēļas, kas var būt neērti un aizņemt daudz vietas, īpaši nelielos dzīvokļos.

Pudelēm un bundžām jābūt pietiekami tīrām, kas prasa papildu piepūli – noskalošanu un sašķirošanu. Cilvēkiem, kas pieraduši vienkārši mest atkritumus plastmasas vai metāla konteineros, jaunais pienākums var šķist apgrūtinošs un laikietilpīgs.

Sarežģījumi mazajos veikalos un vietas trūkums

Ne katrs veikals spēj izpildīt depozīta sistēmas loģistikas prasības. Mazi tirdzniecības punkti bieži vien nevar nodrošināt pietiekamu vietu tukšo iepakojumu glabāšanai, bet depozīta automāta iegāde un uzturēšana tiem ir ievērojams izdevums.

Rezultātā daudzi mazie veikali var atteikties piedalīties sistēmā, kas samazinās pieņemšanas punktu skaitu un mazinās patērētāju ērtības. Tas savukārt var pazemināt visa programmas efektivitāti – jo grūtāk nodot pudeles, jo mazāk cilvēku to darīs regulāri.

 

Vai depozīta sistēma patiešām atrisina plastmasas problēmu?

Depozīta sistēma neapšaubāmi ir efektīvs instruments cīņā ar atkritumiem, taču tās iespējas ir ierobežotas. Tā sakārto iepakojumu apriti un palielina pārstrādes apjomu, tomēr nenovērš problēmas cēloni – masveida plastmasas ražošanu.

Plastmasa – joprojām sarežģīts materiāls

Plastmasa ir materiāls, kas apvērsis rūpniecību, bet vienlaikus kļuvis par vienu no lielākajiem mūsdienu vides izaicinājumiem. Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, tās pārstrāde joprojām ir sarežģīta, dārga un mazefektīva. Katrs pārstrādes cikls pazemina izejmateriāla kvalitāti, tāpēc no dzērienu pudeles ne vienmēr top jauna pudele – biežāk zemākas vērtības produkts, piemēram, šķiedras apģērbam vai tehniskie plastmasas izstrādājumi.

Depozīts kā „ekoattaisnojums”

Depozīta ieviešana sabiedrībā var radīt ekoloģiskās drošības sajūtu – iespaidu, ka, tā kā pudeles tiek nodotas un pārstrādātas, plastmasas problēma ir atrisināta. Patiesībā depozīta sistēma nesamazina saražotās plastmasas apjomu, bet tikai uzlabo tās apriti.

Ražotājiem tas var kļūt par vieglu attaisnojumu turpināt izmantot vienreizlietojamo taru. Mārketinga kampaņas bieži izceļ pārstrādi, noklusējot faktu, ka efektīvākais veids, kā aizsargāt vidi, ir ierobežot ražošanu un patēriņu.

Vai nevajadzētu drīzāk mazināt ražošanu, nevis to pilnveidot?

No ekoloģijas skatpunkta pārstrāde ir tikai simptomu ārstēšana, nevis cēloņa novēršana. Kamēr plastmasas ražošana pieaugs, pat visefektīvākā depozīta sistēma nespēs apstādināt problēmas pieaugumu.

Tāpēc galvenais jautājums ir: vai nebūtu labāk ierobežot pašu plastmasas ražošanu, nevis koncentrēties uz tās pārstrādes pilnveidošanu?

 

Alternatīvas: videi draudzīgi materiāli

Stikls – klasika, kas atgriežas

Stikls ir viens no senākajiem un videi draudzīgākajiem iepakojuma materiāliem. Tas ir 100% pārstrādājams, un pārstrādes process nepasliktina kvalitāti — no pudeles vienmēr var izgatavot jaunu pudeli. Turklāt stikls nereaģē ar pārtiku vai dzērieniem, tādēļ ir drošs un izturīgs.

Metāli un alumīnijs – pārstrāde teju bez zudumiem

Metāli, īpaši alumīnijs, pārstrādes kontekstā ir ar izcilām īpašībām. Tos var pārstrādāt bezgalīgi daudzas reizes bez kvalitātes zuduma, kas padara tos par vieniem no pieprasītākajiem resursiem aprites ekonomikā.

Dabīgais korķis – dabīgs resurss ar īpašām īpašībām

Dabīgais korķis ir pilnībā dabīgs materiāls, ko iegūst no korķa ozola mizas, nekāpjot pie kokaugu izciršanas. Tas ir atjaunojams, bioloģiski noārdāms un kompostējams, un tā ražošana maz ietekmē vidi.

Tradicionāli izmantots vīna nozarē, mūsdienās tas ienāk arī dizainā, būvniecībā un modes jomā. Dabīgais korķis ir viegls, elastīgs, ūdensizturīgs un ar labām siltumizolācijas īpašībām. Svarīgi — tas sadalās, neatstājot kaitīgus atkritumus.

 

Kopsavilkums

Depozīta sistēma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas atbalsta aprites ekonomiku. Tā darbojas vienkārši — iedrošina atgriezt iepakojumus ar finansiāla stimula palīdzību — un sniedz taustāmus ieguvumus: mazāk atkritumu publiskajā telpā, augstāku pārstrādes līmeni un labāku resursu izmantošanu.

Tomēr depozīta sistēmu nedrīkst uzskatīt par brīnumainu risinājumu atkritumu problēmai. Tai nepieciešama labi plānota loģistika, ieguldījumi infrastruktūrā un patērētāju izglītošana. Turklāt tā neizslēdz galveno problēmu — plastmasas pārprodukciju.

Tāpēc depozīts par pudelēm jāuztver kā viena no lielākas pārmaiņas sastāvdaļām, nevis pašmērķis. Paralēli jāattīsta atkārtotas lietošanas risinājumi, jāveicina videi draudzīgi materiāli, piemēram, dabīgais korķis, un jāierobežo vienreizlietojamu produktu patēriņš.

 

FAQ

1. Kas ir depozīta sistēma?
Tā ir pieeja, kur pērkot dzērienu pudelē vai bundžā, cenai tiek pieskaitīts neliels depozīts. Klients to atgūst, nododot tukšo iepakojumu veikalam vai depozīta automātam. Sistēmas mērķis ir palielināt nodoto iepakojumu apjomu un mazināt vides piesārņojumu.

2. Kur var nodot pudeles un bundžas?
Parasti lielveikalos un tirdzniecības centros, kas aprīkoti ar depozīta automātiem. Atsevišķos gadījumos iepakojumus var nodot arī mazākos veikalos vai īpašos savākšanas punktos.

3. Kas notiek ar nodotajiem iepakojumiem?
Pēc nodošanas tie nonāk pārstrādē vai – ja tie ir stikla un daudzkārt lietojami – atpakaļ uzpildē. Tādējādi tiek samazināts izejvielu patēriņš un atkritumu apjoms.

4. Vai depozīta sistēma patiešām atrisina plastmasas problēmu?
Ne pilnībā. Tā sakārto iepakojumu apriti un veicina pārstrādi, taču nesamazina ražotās plastmasas apjomu. Lai to reāli mazinātu, nepieciešami pasākumi ražošanas līmenī un alternatīvu materiālu popularizēšana.