Negatīvā oglekļa pēda – izklausās lieliski, bet ko tas patiesībā nozīmē?

 

Pēdējos gados jēdziens “oglekļa pēdas nospiedums” ir kļuvis par vienu no visbiežāk lietotajiem terminiem diskusijās par ekoloģiju un ilgtspējīgu attīstību. Uzņēmumi labprāt uzsver savu ieguldījumu klimata aizsardzībā, un uz produktu etiķetēm arvien biežāk parādās solījumi par CO₂ emisiju samazināšanu vai pat apgalvojumi par “negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu”.

Problēma ir tā, ka – līdzīgi kā daudzi moderni jēdzieni – tas skan labi, bet ne vienmēr nozīmē to, ko mēs iedomājamies. Šajā rakstā aplūkosim tuvāk, ko patiesībā nozīmē “negatīvs oglekļa pēdas nospiedums”, kā to var sasniegt – un kad uz šādu apzīmējumu vajadzētu skatīties piesardzīgi.

 

Saturs
1. Ievads
2. Kas ir oglekļa pēdas nospiedums?
3. Negatīvs oglekļa pēdas nospiedums – kā tas ir iespējams?
4. Kā panākt negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu?
5. Kopsavilkums
6. BUJ

 

Kas ir oglekļa pēdas nospiedums?

Oglekļa pēdas nospiedums ir kopējais siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas tiek izlaists atmosfērā cilvēka darbības rezultātā – gan individuālā, gan uzņēmuma vai atsevišķa produkta līmenī. Parasti to aprēķina tonnās oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO₂e), jo CO₂ ir visizplatītākā un vislabāk pētītā siltumnīcefekta gāze.

Praksē oglekļa pēdas nospiedums ietver visu: no enerģijas, kas nepieciešama ražošanai un transportam, līdz emisijām, kas rodas produkta lietošanas un utilizācijas laikā. Katrs ikdienas solis – brauciens ar automašīnu, paciņas nosūtīšana vai pat kafijas tasītes pagatavošana – atstāj noteiktu pēdu gāzu emisiju veidā.

Tāpēc var teikt, ka oglekļa pēdas nospiedums ir sava veida “klimata bilance” mūsu darbībām, kas parāda, kādu ietekmi mēs atstājam uz atmosfēru un globālo sasilšanu.

 

Negatīvs oglekļa pēdas nospiedums – kā tas ir iespējams?

Diskusijās par klimatu bieži parādās divi termini: oglekļa neitralitāte un oglekļa negatīvs efekts. Lai gan tie skan līdzīgi, to nozīme būtiski atšķiras.

• Oglekļa neitralitāte (carbon neutrality) nozīmē, ka uzņēmums, process vai produkts izdala tikpat daudz CO₂, cik tiek kompensēts – piemēram, stādot kokus, investējot atjaunojamajā enerģijā vai iegādājoties tā sauktos oglekļa kredītus. Gala rezultāts ir “nulle”.

• Negatīvs oglekļa pēdas nospiedums (carbon negative) nozīmē soli tālāk. Tā ir situācija, kad produkts vai darbība absorbē vairāk oglekļa dioksīda, nekā rada visa dzīves cikla laikā. Tas nozīmē ne tikai neitralitāti, bet arī pozitīvu ietekmi uz vidi – faktisku emisiju “atgriešanu” dabā.

Negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu var panākt tikai tad, ja emisiju un CO₂ absorbcijas bilance visos posmos (no ražošanas līdz utilizācijai) ir zem nulles. Šī parādība ir reta un prasa īpaši efektīvus risinājumus – gan tehnoloģiskus, gan dabiskus.

Ko nozīmē, ka produkts “absorbē vairāk, nekā izdala”?

Kad sakām, ka produkts “absorbē vairāk, nekā izdala”, tas nozīmē, ka tā ražošanas vai eksistences procesā atmosfērā esošais oglekļa dioksīds tiek uzkrāts. Tas var notikt divos veidos:

1. Dabiski – pateicoties bioloģiskiem procesiem, piemēram, fotosintēzei. Augi, tostarp koki, no kuriem iegūst dabīgus materiālus, absorbē CO₂, lai ražotu skābekli un biomasu. Piemēram, koks, bambuss un īpaši dabīgais korķis, kas iegūts no korķozola mizas, izceļas ar izcilu spēju uzkrāt oglekļa dioksīdu.

2. Tehnoloģiski – izmantojot inovatīvas metodes, kas uztver CO₂ no atmosfēras vai rūpniecības procesiem un to pastāvīgi saista (piemēram, būvmateriālos vai biokurināmajā).

Rezultātā, ja kopējais absorbētā oglekļa dioksīda daudzums pārsniedz emisijas, kas saistītas ar ražošanu, transportu un utilizāciju – produkts var tikt uzskatīts par tādu, kam ir negatīvs oglekļa pēdas nospiedums.

 

Kā panāk negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu?

Dabīgais korķis – praktisks piemērs

Viens no labākajiem materiāliem ar negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu ir dabīgais korķis. Lai gan tas visbiežāk asociējas ar pudeļu aizbāžņiem, tā ekoloģiskās īpašības nodrošina tam arvien plašāku atzinību būvniecībā, dizainā un rūpniecībā. Korķis ir pilnībā dabīgs resurss, ko iegūst no korķozola (Quercus suber) mizas; tas aug galvenokārt Portugālē, Spānijā un Vidusjūras reģiona valstīs.

Tieši ieguves veids nodrošina korķa dzīves ciklam īpaši labvēlīgu oglekļa bilanci. Atšķirībā no vairuma dabas resursu, korķa iegūšanai koki nav jānocērt – gluži pretēji, process veicina to turpmāku augšanu un spēju absorbēt CO₂.

Kāpēc koks nav jānocērt?

Korķozols ir koks ar izcilu reģenerācijas spēju. Tā miza var tikt noņemta ar rokām ik pēc 9–12 gadiem, un pēc katra cikla tā pilnībā atjaunojas. Koks netiek bojāts – tas pat sāk veidot vairāk mizas un šajā procesā intensīvāk absorbē oglekļa dioksīdu no atmosfēras, lai kompensētu aizsargkārtas zudumu.

Rezultātā korķozols periodā starp nākamajām novākšanām absorbē pat 3–5 reizes vairāk CO₂ nekā koks, kura miza nav noņemta. Tiek lēsts, ka katrs korķozolu meža hektārs spēj saistīt no 10 līdz 15 tonnām oglekļa dioksīda gadā – tas atbilst vieglā automobiļa izmešiem, nobraucot aptuveni 80–100 tūkstošus kilometru.

Cik daudz CO₂ absorbē korķozolu mežs?

Saskaņā ar pētījumiem, ko, cita starpā, veicis Portugāles institūts APCOR (Associação Portuguesa da Cortiça), korķozolu meži pasaulē absorbē aptuveni 14 miljonus tonnu CO₂ gadā. Tā ir ievērojama vērtība, ņemot vērā, ka šo mežu platības ir tikai neliela daļa no pasaules mežiem.

Turklāt paši korķa izstrādājumi – piemēram, aizbāžņi, siltumizolācijas plāksnes vai dekoratīvie elementi – saglabā sevī oglekli visā lietošanas laikā un pat ilgāk, ja tos pārstrādā. Tādējādi korķis darbojas kā dabisks oglekļa dioksīda “noliktava”.

Korķis kā atjaunojams un pārstrādājams resurss

Korķis ir ne tikai materiāls ar negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu, bet arī paraugprakse aprites ekonomikā.

• Atjaunojams – jo koks atjaunojas bez izciršanas, nodrošinot stabilu izejvielu avotu gadu desmitiem.

• Bioloģiski noārdāms – pēc lietošanas beigām korķis dabiski sadalās, nepiesārņojot vidi.

• Pārstrādājams – to var atkārtoti pārstrādāt granulās, no kurām ražo plāksnes, grīdu apakšklājus un pat auto vai sporta elementus.

 

Kopsavilkums

Termins „negatīvs oglekļa pēdas nospiedums” izklausās daudzsološi – un patiesi var nozīmēt reālas pārmaiņas klimata aizsardzības virzienā. Tomēr praksē ne katrs šāds apgalvojums nozīmē vienu un to pašu.

Negatīvs oglekļa pēdas nospiedums rodas tad, ja produkts vai process absorbē vairāk oglekļa dioksīda, nekā izdala visā dzīves ciklā. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, ko iespējams sasniegt galvenokārt ar dabiskām pieejām (kā dabīgā korķa gadījumā) vai ar inovatīvām tehnoloģijām, kas CO₂ saista uz ilgiem gadiem.

Vienlaikus ir vērts saglabāt veselīgu skepsi pret mārketinga paziņojumiem. Ne katrs uzņēmums, kas runā par neitralitāti vai “negativitāti”, to patiešām sasniedz. Izšķiroša ir caurskatāmība, datu ticamība un pilna produkta dzīves cikla analīze. Korķa stāsts parāda, ka ilgtspēja ir iespējama bez kompromisiem – pietiek izprast un izmantot dabas gudrību. Ja izstrādāsim produktus un procesus pēc līdzīgiem principiem – atjaunojamība, ilgmūžība un pilna atbildība par emisijām –, mēs varēsim ne tikai mazināt kaitējumu, bet patiesi sākt atgriezt klimata pārmaiņu sekas.

 

BUJ

1. Vai korķis tiešām absorbē CO₂?

Jā. Korķozols, no kura iegūst korķi, mizas atjaunošanās laikā absorbē ļoti lielu oglekļa dioksīda daudzumu – pat vairākas reizes vairāk nekā koki, kuriem miza netiek noņemta. Korķozolu meži pasaulē gadā saista ap 14 miljoniem tonnu CO₂, bet paši korķa izstrādājumi oglekli saglabā visā lietošanas laikā.

2. Vai pasaule var kļūt “negatīva” emisijās?

Teorētiski – jā, taču tas prasītu globālu transformāciju: pāreju uz atjaunojamo enerģiju, CO₂ uztveršanas tehnoloģiju attīstību, kā arī plašu ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Tas nenotiks vienā dienā, tomēr katrs solis reālai emisiju mazināšanai ir nozīmīgs.

3. Ar ko atšķiras neitrāls un negatīvs oglekļa pēdas nospiedums?

Oglekļa neitrālam produktam ir nulles emisiju bilance – tas ir, CO₂ emisijas kompensē darbības, piemēram, koku stādīšana. Savukārt produkts ar negatīvu oglekļa pēdas nospiedumu sper soli tālāk – tas ne tikai neizdala CO₂ neto izteiksmē, bet pat izņem to no atmosfēras, kļūstot par pozitīvu klimata pārmaiņu faktoru.