Koksne = videi draudzīga? Tā ir tikai puse patiesības

Tu izej no veikala ar papīra maisiņu. Varbūt pat izvēlējies to apzināti, jo tas šķiet „ekoloģiskāks” nekā plastmasa. Tas ir dabisks pēc sajūtas, bieži rotāts ar zaļu saukli vai lapas attēlu. Un tas nav pārsteidzoši — papīrs asociējas ar mežu, bet mežs ar dabu.

Un šī sajūta nav nepareiza. Problēma ir tajā, ka materiālu pasaule reti ir melnbalta. Daudzas lietas, kuras intuitīvi uzskatām par videi draudzīgām, tādas ir tikai noteiktos apstākļos. Tāpēc ir vērts uz brīdi nolikt malā vienkāršotus pieņēmumus, piemēram: „papīrs = labs, plastmasa = slikta” vai „koks = dabīgs = ekoloģisks”. Nevis lai kādu kritizētu, bet lai labāk saprastu, kas patiesībā nosaka produkta ietekmi uz vidi.

Šajā rakstā aplūkosim divus populārus mītus par koksni un papīru, un pēc tam — materiālu, kas darbojas pavisam citādi nekā lielākā daļa „eko aizstājēju”.

 

Satura rādītājs
1. Ievads
2. Mīts Nr. 1: Koksne un papīrs automātiski ir ekoloģiski
3. Mīts Nr. 2: „Vienkārši nomainām plastmasu pret papīru, un problēma pazūd”
4. Materiāls, kam nav nepieciešama koku nociršana
5. Kopsavilkums
6. BUJ

 

Mīts Nr. 1: Koksne un papīrs automātiski ir ekoloģiski

Tas ir viens no biežākajiem pieņēmumiem: ja kaut kas ir no koka vai papīra, tad noteikti ir „ekoloģiskāks”. Galu galā tie ir dabīgi, atjaunojami materiāli, kas asociējas ar mežu un bioloģisko noārdīšanos. Bet, raugoties plašāk, aina kļūst daudz mazāk vienkārša.

Kas patiesībā nosaka koksnes un papīra ietekmi?

Materiāls pats par sevi ir tikai sākums. To, cik videi draudzīgs ir koka vai papīra produkts, nosaka viss tā dzīves cikls:

• no kurienes nāk izejmateriāls,

• kāda ir bijusi meža apsaimniekošana,

• cik daudz enerģijas un ūdens izmanto ražošanā,

• cik ilgi produkts tiek lietots,

• kas notiek tā dzīves beigās (pārstrāde, sadedzināšana, noārdīšanās, poligons).

Koksnei ir daudz priekšrocību: augot koki absorbē CO₂, un šis ogleklis tiek „uzglabāts” koksnē, kamēr produkts tiek lietots. Ja koksne nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un tiek izmantota ilgi, tā patiešām ir lielisks materiāls.

Taču, ja meži tiek apsaimniekoti slikti un produkti ir īslaicīgi, šī priekšrocība ātri izzūd. Tad uzkrājas izmaksas: dzīvotņu izzušana, augsnes degradācija, ūdens aprites traucējumi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Papīrs pret plastmasu: neērtais fakts

Dažkārt pārsteidz tas, ka papīrs ne vienmēr ir mazāk piesārņojošs par plastmasu.

Salīdzinot papīra un plastmasas maisiņu dzīves ciklus, bieži izrādās, ka papīra maisiņi atsevišķos aspektos var būt sliktāki. Kāpēc?

Kāpēc papīra maisiņiem var būt lielāks nospiedums?

1. Enerģija un ūdens ražošanā
   Papīra ražošana ir energoietilpīga un ļoti ūdensprasīga — koksnes šķelšana, šķiedru atdalīšana, balināšana, žāvēšana. Tas viss patērē ievērojamus resursus.

2. Masa un apjoms
   Papīra maisiņš vienkārši ir smagāks un aizņem vairāk vietas nekā plāns plastmasas maisiņš.
   Rezultāts?

   • vairāk degvielas transportam,
   • mazāk vienību vienā kravas auto,
   • lielāks loģistikas nospiedums.

3. Ilgmūžība un lietošanas reižu skaits
   Papīrs bieži tiek izmantots vienreiz — tas viegli saplīst, nepanes mitrumu un slikti iztur smagumu.
   Ja maisiņš tiek izmantots tikai vienu reizi, tā ietekme uz vidi „izdalās” uz vienu lietojumu.
   Plastmasa, kaut problemātiska dzīves beigās, bieži tiek izmantota daudzas reizes, jo vienkārši ir izturīga.

Šī informācija nav domāta, lai attaisnotu plastmasu — tai ir milzīga negatīva ietekme, īpaši kā atkritumiem un mikroplastmasas avotam. Runa ir par to, ka materiāla maiņa bez ieradumu maiņas bieži neatrisina problēmu — tā tikai maina tās formu.

 

Mīts Nr. 2: „Vienkārši nomainām plastmasu pret papīru un problēma pazūd”

Tā kā papīrs šķiet „dabiskāks”, viegli secināt: samainām plastmasu pret papīru — un viss kārtībā. Šī doma šodien virza daudzu uzņēmumu un patērētāju lēmumus: papīra salmiņi, papīra maisiņi, papīra iepakojums „plastmasas vietā”. Problēma tikai tā, ka vide nedarbojas kā vienkārša divu kolonnu tabula.

Problēma nepazūd — tā pārvietojas un maina formu.

Maiņa „1:1” reti strādā

Plastmasa bieži tika izmantota nevis „ļaunuma pēc”, bet tādēļ, ka tai ir specifiskas īpašības:

• tā ir viegla,
• izturīga pret mitrumu,
• izturīga,
• lēta transportēšanai.

Papīrs ieņem šo vietu bez visa sistēmas pielāgošanas, tāpēc, lai tas pildītu tās pašas funkcijas, tam jābūt:

• biezākam,
• vairākslāņu,
• bieži pārklātam ar barjerām pret ūdeni/taukiem.

Un tad:

• pieaug izejmateriālu patēriņš,
• samazinās kvalitāte vai pārstrādes iespējas (pārklājumi un līmes traucē šķiedru atjaunošanai).

Tātad papīra versija „tā paša” produkta ne vienmēr ir videi draudzīgāka. Dažkārt tā ir tikai citāda.

 

Materiāls, kam nav nepieciešama koku nociršana: dabiskais korķis

„Eko” materiālu pasaulē bieži sastopamies ar kompromisiem. Kaut kas ir atjaunojams, bet prasa koku nociršanu (piemēram, koksne). Kaut kas ir izturīgs, bet tā ražošana ir energoietilpīga. Kaut kas izskatās dabīgi, bet atstāj būtisku ekoloģisko pēdu. Dabiskais korķis izceļas ar to, ka jau sākumā izvairās no daļas šo problēmu: tas nāk no koka, bet neprasa tā nociršanu.

Kā notiek mizas ieguve un kāpēc kokam tas nāk par labu?

Korķi iegūst no dubļozola mizas. Process ir roku darbs un ļoti precīzs: tiek noņemta tikai ārējā mizas kārta, bet koka stumbrs paliek neskarts. Koks turpina augt, un pēc laika miza atjaunojas. Šī ir būtiska atšķirība no koksnes vai papīra — šeit nav nociršanas, nav „iegūsti — iznīcini” pieejas.

Turklāt mizas atjaunošanās process darbojas kā dabisks stimuls kokam. Korķozols aktīvi veido aizsargkārtu, paaugstinot savu bioloģisko aktivitāti. Dabas skatījumā tas nav ekspluatācijas veids, bet drīzāk sadarbība ar koka dzīves ciklu.

Atjaunošanās cikls un korķozolu ilgmūžība

Miza atjaunojas dabas ritmā — to var iegūt ik pēc 9–12 gadiem, un viens koks var dot korķi 150–200 gadus. Tas nozīmē, ka šis pats koks nodrošina materiālu daudzām paaudzēm, bez nepieciešamības izcirst jaunus kokus.

Rezultātā veidojas ļoti stabila ekosistēma. Korķozolu meži nav īslaicīgs cikls „iesēj–nocērt–iesēj no jauna”, bet gan ilgstošs, gandrīz nemainīgs organisks komplekss. Un jo ilgāk mežs pastāv, jo vairāk ekoloģisku priekšrocību tas sniedz: oglekļa uzkrāšanu, augsnes aizsardzību, ūdens noturēšanu un dzīvotni dažādām sugām.

 

Kopsavilkums

Ja no visa raksta jāatceras viena doma, tad šī: materiāls pats par sevi nav ne „labs”, ne „slikts” videi. Par to kļūst tikai tas, kā tas tiek iegūts, izmantots un kas ar to notiek pēc tam.

Koksne un papīrs ir vērtīgi materiāli — tie ir atjaunojami, spēj uzkrāt oglekli, var labi darboties aprites ekonomikā. Taču tas nenotiek automātiski. To ietekmi nosaka detaļas: izejmateriāla izcelsme un meža apsaimniekošana.

Šajā kontekstā dabiskais korķis parāda, ka pastāv materiāli, kuri ekoloģiju saprot citādi: neprasa koku nociršanu, atjaunojas cikliski, ir izturīgi un pieder aprites loģikai, nevis vienreizlietojamas ražošanas modelim.

 

BUJ

1. Cik reizes jāizmanto papīra maisiņš, lai tas tiešām būtu lietderīgs?
Praktiski: vairāk nekā vienu reizi. Jo ilgāk to lieto, jo vairāk sadalās tā ražošanas ietekme uz videi. Ja maisiņš tiek izmests pēc vienas lietošanas reizes, tas bieži ir tikai „eko žests”, nevis reāls ieguvums planētai.

2. Vai korķa ieguve kaitē kokam?
Nē. Miza tiek noņemta tā, lai neskar dzīvo stumbru. Koks turpina augt, un miza ar laiku ataug. Tieši tāpēc dabiskais korķis ir atjaunojams materiāls „bez nociršanas”.

3. Vai korķi var pārstrādāt?
Jā. Visbiežāk — sasmalcinot granulās un pārpresējot, vai izmantojot produktos ar saistvielu piedevu. Korķa pārstrāde ir tehnoloģiski vienkārša un materiāli lietderīga.